ILLUSTRETS ŽURNĀLS

MĀKSLAS UN RAKSTNIECĪBAS MĒNEŠRAKSTS Nr. 9 SEPTEMBRIS 1927

Sieviete pasaules skulptūra

La femme dans la seuļjļkure rnorrdiale.

S

ieviete un daile bieži mēdz būt sinonimi. Izstarodamas prieku un sajūsmu tās savstarpēji papildinās un iespaido viena otru. Vērojot pagātni gadu tūkstošu plūdumā, mākslas interešu centrā bieži sastopam sievieti. Mākslas vēstures un archaioloģijas uzkrātās skulptūrās sastopam tēlotu sievieti lidojot ideālākās jūtu trauksmēs, cīnoties izmisumā un sāpēs, degot kaislību ugunīs, tvīkstot mīlas līksmes reibumā, vai vienkārši daiļu miesas formu ķermeniskā poēzijā.
Gadu tūkstošus uzglabājušās skulptūras rāda aizmirsto tautu sievišķīgo realitāti un tās raksturu. Tēlnieki, kuriem ķermeniskais elements atro
das māksliniecisko interešu pirmā vietā, sievietē guvuši slavenāko darbu ierosinā
jumus. Vīriešu radošo dziņu ierosinātāji — sievišķīgā pie
vilcība un erotika, vērojami jau aizvēsturiskos laikos. Tie spārno radošo mākslinieku
fantāziju arī tagad un liekas
vēl ilgi to darīs. Tāpēc radniecīgas un tuvas mums bieži izliekas seno ēģiptiešu un grieķu skulptūras, kaut gan tās darinātas gadu tūkstošus atpakaļ. Tās raksturo sava laikmeta skaistuma un ētiskās atziņas.
Tumša un dzīvnieciska bija vecākā akmenslaikmeta cilvēka dzīve. Viņa domas saistījās ap per
sonīgo drošību un pārtikas bagātīgu sagādāšanu. Viņš sievišķības pievilcību redzēja labi nobarotās, dzīvnieciskās formās, kas vērojams vienā no vecā
kām pasaules skulptūrām, t. s. „Villendorfas Afrodītē“. Pagāja gadu tūkstoši, kamēr Nīlas piekra
stē un Mesopotamijas ielejā radās valstis ar augstu kultūru: Ēģipte, Babilona un Asirija. Dziļās kultūras valstīs, Ēģiptes mākslā sieviete ieņēma diezgan redzamu vietu. Skulptūras rāda, ka intelli
gentie ēģiptieši apbrīnojami izpratuši sievišķīgi pievilcīgo. Ar kādu rūpību un mīlestību nezinā
mais ēģiptiešu tēlnieks veidojis valdnieces Nofretetes jaunavīgo galviņu! īpatnēja rases skai
stuma un intelligences apgarota ir šī izkrāsotā
sievišķības sintēzē kaļķakmenī. Vai šī, gadu tūkstošus atpakaļ dzīvojusē sieviete nav stipri radniecīga mūsu dienu izsmalcinātai sievietei? Vai savā dabiskajā grācijā tai radniecīga nav
arī senā ēģiptiešu kalpone?
Eiropiešu daiļo miesu poēzijas izpratnes skolotāji bija grieķi. Grieķijā izauga die
višķīgais kailuma kults, kura pamatā bija kristallizēts skai
stums. Skaistums bija grieķu reliģijas un dzīves nepiecie
šamā sastāvdaļa. Tas valdīja par veciem un jauniem.
Pat vecais filozofs Sokrāts pret to nepalika vienaldzīgs. Kādreiz, kad kāds grieķis cildināja hetēras Teodotas neaprakstāmi daiļās krūtis,
Sokrāts teica: „Labi, iesim viņas apskatīt! Pēc dzirdētā vien par skatāmu skaistumu nevar spriest!“ Un Sokrāts gāja arī. — Skaisto, veselīgo miesas formu ritmiska pilnība valda grieķu skulptūrā. Vienīgi Grieķijā varēja tikt izcirsta sievišķīgā dai
ļuma augstā dziesma „Knidas Afrodīte“, kuru grieķi uzskatīja par skaistāko tēlu zemes virsū. Par modeli pie šī darba tēlniekam Prāksitelam bijusi skaistākā hetēra Frīne, par kuras daiļumu uzglabājušās vai
rākas teikas. „Knidas Afrodītes“ oriģināls gājis bojā, bet kopijas tiešām rāda brīnumskaistu mie
sas formu poēziju. Daudz sirdis jūsmojušas un jūsmos arī par „Mēlas Afrodītes“ dievišķīgām formām, šo grieķu tēlniecības krāšņo ziedu. Vai šādas sievietes atrodamas arī mūsu dienās?
Villendovfas AfroditeAphrodite de Villendorf