sākumā skulptūrās atkal parādās daiļas formas. Franču bruņniecības dzejnieki bij tie, kuri pēc tumšajiem viduslaikiem atkal ar cienību sāka rau
dzīties uz sievieti un tai veltīja savas dzejas. Šī cienība pakāpeniski pārgāja godināšanā un beigās pielūgšanā, — radās Madonnu kults, kura labākajos mākslas darbos kristīgi askētiskais sakusa ar pagā
niski dzīves priecīgo un skaisto. Slavenā „Niirnbergas Madonnā11 redzam viduslaiku reliģisko svētlaimību, tērptu jau graciozos līniju plūdumos. — Dīvaini, ka renesanses skulptūrā ir samērā maz sievišķīgas grācijas. Renesanses lielie tēlnieki pārvērtēja un veidoja laikmetīgos cilvēces ideālus. Plašākos apmēros piegriezties sievišķībai tie nepa
spēja. - Lielā renesanses tēlnieka Mikelandželo tēli ir smagu domu un spēka pilni. Viņa slavenā „Nakts“ uz Džuliana Mediči sarkofaga, dziļā miegā smeļ it kā spēkus jaunām dēmokratisku ideālu piepildījumu cīņām. „Nakts“ formās nav vairs

jaunavīgā svaiguma. Cīņas to nomākušas, bet totiesu muskuļos ielējušas spēku un nemieru. Nav

Knidas Afrodite La Venus de Cnide PRĀKSITELS (Praxitēle le jeune)
jābrīnās, ka tā laika Florences dēmokratija jūsmoja par lielā meistara ģeniālo darbu. Cildinādams tēl
nieku dzejnieks Sforca uz tēla pakājes uzrakstīja apmēram šādus vārdus: „Mikelandželo atdzīvinājis akmeni. Ja neticiet, iesakiet ar to runāt un dzirdēsiet viņa atbildes11. Pēc dažām dienām Mikelan
dželo tādā pašā kārtā atbildēja sekoši: „Cik labi būt no akmeņa, lai nedzirdētu un neredzētu, kas notiek visapkārt! Runājiet klusāki, nemodiniet mani“. Šajā atbildē izteicās ģeniālā mākslinieka protesta gars pret nebūšanām, kādas tad jau valdīja tēlnieka dzimtenē. Arī interese pret plauk
stošo zinātni atspoguļojās renesanses skulptūrā. To rāda nezināmā 16. gs. autora „Astronomija“. Daudz skaistus darbus radīja renesanses portreju tēlniecība. Kad 16. un 17. gadsimtenī starp katoļiem un protestantiem iedegās reliģiskā fanātisma nežēlīgās cīņas, skulptūrās parādījās patē
tiskā stilā darināti aizraujoši sižeti. Bet arī tur vērojama tieksme pēc pasaulīgi graciozām formu trauksmēm. Franču elegances un rafinētās ero
Melas Afrodite Aphrodite de Milo
Nezināms autors (auteur inconnu)